Dzīves laime

Kāda skaista un bagāta dāma savam psihiatram bieži bija sūdzējusies par dzīves tukšumu un bezjēdzīgumu.

Un tā, šī dāma reiz pieteica vizīti pie kāda gudrā un viedā. Viņu nodarbināja dzīves jēgas un laimes meklējumi. Kad apmeklētāja bija izstāstījusi sava nāciena iemeslu, padomdevējs pieaicināja kādu vecu sievieti, kura birojā tobrīd uzkopa grīdas, un teica: ”Es lūgšu Mēriju pastāstīt to, kā viņa atrada laimi. Lūdzu, uzklausiet viņu.”

Vecā sieviete nolika malā slotu, apsēdās uz krēsla un sāka stāstīt: “Mans vīrs nomira no malārijas. Pēc trim mēnešiem mašīna notrieca dēlu. Viņš bija uz vietas beigts. Man vairs nebija neviena. Nekā nebija atlicis. Nevarēju ne gulēt, ne ēst. Es vairs nesmaidīju, domāju tikai par to, kā izbeigt šo dzīvi. Te kādu vakaru, nākot no darba, man no mugurpuses līdzi sāka skriet mazs kaķēns. Viņš sekoja man līdz pat mājai. Ārā bija auksts un es iežēlojos par mazuli- ielaidu iekšā, tad iedevu padzerties pienu. Kaķēns kāri  izdzēra pienu un rūpīgi izlaizīja trauciņu sausu. Tad pieglaudies manai kājai, sāka murrāt. Pirmo reizi pēc daudziem mēnešiem- es pasmaidīju.

Galvā ienāca doma- ja jau tāda nieka palīdzība kaķēnam lika man atplaukt smaidā, varbūt, ja darītu ko labu cilvēkiem, tad kļūtu laimīga…

Nākamajā dienā izcepu cepumus un aiznesu tos slimajam kaimiņam. Kopš tās dienas ik dienu centos izdarīt kādam ko labu. Biju laimīga, redzot citus laimīgus.

Kopš tā laika naktīs mierīgi un saldi guļu, apetīte ir atgriezusies, jūtos priecīga par dzīvi.

Es atradu laimi, dodot to citiem.”

Bagātā sieviete, izdzirdējusi šo dzīves stāstu, sāka raudāt. Viņai bija viss, ko varēja nopirkt par naudu, bet nebija tā, ko nevar par naudu nopirkt.

Dzīves skaistums nav atkarīgs no tā, cik laimīgs esi; bet no tā, cik laimīgi citi var būt tevis dēļ…

Laime ir tas, kas esi tu, nevis tas, kas tev pieder.

Laime nav mērķis, laime ir ceļojums.

Laime nav rīt, laime ir šodien.

Laime ir lēmums.

autors: gaismasdarbinieki

3 lietas, ko Jums novēlu

  1. Jums kaut kam ir jātic – savai nojautai, liktenim, dzīvei, karmai, vienalga kam. Dažreiz tas, kas ar Jums notiks un liksies kā liela problēma būs tā labākā lieta, kas ar jums notikusi. Panākumu sniegto smaguma sajūtu nomaina vieglums atkal būt iesācējam, mazāk pārliecinātam par visu. Tas atbrīvo ieiešanai jaunā dzīves radošā periodā.

Dažreiz dzīve jums pa galvu belž ar ķieģeli. Nezaudējiet ticību.

Vienlaikus novēlu – esiet mērķtiecīgi! Katru šķērsli uzlūkojiet tikai kā savu spēju pārbaudi. Neatlaidieties un izkopiet savu prasmi, kā jūrnieks izkopj savējo, mācīdamies pārciest katras vētras bargumu. Neatlaidieties, līdz Jums izdosies!

  1. Dzīvojiet savu dzīvi, nevis kā citi to vēlas.

Visa mūsu dzīve neatkarīgi no tā, vai mēs gribam vai negribam to apzināties, īstenībā ir atkarīga no atbildes uz vienu jautājumu, no kura nevar izvairīties. Tas ir tāds: “Vai es dzīvoju pats savu dzīvi, vai arī es dzīvoju dzīvi, kādu no manis gaida citi?”
/Jozefs Kiršners/

  1. Mīlestība.

 

Esmu pārliecināta, ka vienīgā lieta, kas cilvēci virza uz priekšu ir mīlestība un tas, ka cilvēks mīl to, ko dara. Jums jāatrod tas, ko jūs mīlat. Un tas ir patiesi gan attiecībā uz darbu, gan mīļākajiem. Jūsu darbs ,vai bizness, kas patiesībā arī ir darbs, grūts darbs, piepildīs lielu jūsu dzīves daļu, un lai jūs būtu patiesi apmierināts, jums jādara darbs, kuru uzskatāt par lielisku. Un vienīgais veids, kā darīt lielisku darbu, ir mīlēt to, ko darāt. Ja to vēl neesat atraduši, turpināt meklēt. Nesamierinieties. Gluži kā visās lietās, kam darīšana ar sirdi, jūs vienkārši zināsiet, kad būsiet atraduši īsto. Un gluži kā jebkurās lieliskās attiecībās, gadiem ejot, tas kļūst arvien labāk un labāk. Tāpēc meklējiet, līdz atrodat. Nesamierinieties.

 

Sveiciet katru dienu ar mīlestību un sāksim jau ar šodienu!

Es sveikšu šo dienu ar mīlestību sirdī !

Un kā es to paveikšu? Kopš šī brīža es uzlūkošu visas lietas ar mīlestību. Es mīlēšu sauli, jo tā silda manus kaulus; taču es mīlēšu arī lietavas, jo tās attīra manu garu. Es mīlēšu gaismu, jo tā rāda man ceļu; taču es mīlēšu arī tumsu, jo tā rāda man zvaigznes. Es ar prieku sagaidīšu laimi, jo tādara plašāku manu sirdi; taču es pacietīšu arī skumjas, jo tās atver manu dvēseli. Es atzinīgi saņemšu atlīdzību, jo tā man pienākas; taču nevairīšos no šķēršliem, jo tie pārbauda manus spēkus.
Un kā es runāšu? Es cildināšu savus ienaidniekus un viņi kļūs par draugiem. Es allaž meklēšu iemeslus uzslavām; nekad es nepūlēšos atrast ieganstu tenkām.
Un kā es rīkošos? Es mīlēšu cilvēkus, jo katrā mīt apbrīnojamas īpašības, kaut arī tās var būt apslēptas. Un vairāk par visiem es mīlēšu sevi. Nekad es neļaušu savam prātam sajust ļaunuma un izmisuma pievilcību, drīzāk pacilāšu to ar gadsimtu zināšanām un gudrību.
Kopš šī brīža es mīlēšu visu cilvēci, jo man nav laika nīst, man ir tikai laiks mīlēt.
Es sveikšu šo dienu ar mīlestību, un viss man izdosies.

(Ogs Mandino)