Mātes Terēzes lūgšanas

Es lūdzu Dievam atbrīvot mani no augstprātības,
Un Dievs teica: ,,NĒ’’.
Viņš teica, ka no augstprātības neatbrīvo,
No tās atsakās.

Es lūdzu Dievam dāvāt man pacietību,
Un Dievs teica: ,,NĒ’’.
Viņš teica, ka pacietība parādās
Pārbaudījumu rezultātā.
To nedod, bet gan nopelna.

Es lūdzu Dievam uzdāvināt man laimi,
Un Dievs teica: ,,NĒ’’.
Viņš teica, ka dod man savu svētību,
Bet vai es būšu laimīgs, ir atkarīgs no manis paša.

Es lūdzu Dievam pasargāt mani no sāpēm,
Un Dievs teica: ,,NĒ’’.
Viņš teica, ka ciešanas attālina cilvēku
No pasaulīgajām rūpēm un pietuvina Viņam.

Es lūdzu Dievam, lai gars mans augtu,
Un Dievs teica: ,NĒ’’.
Viņš teica, ka garam ir jāaug pašam.

Es lūdzu Dievam palīdzēt man mīlēt
Citus tā, kā Viņš mīl mani.
Un Dievs teica: ,,Beidzot tu esi sapratis,
Par ko ir jālūdz.’’

Es lūdzu spēkus,
Un Dievs sūtīja man pārbaudījumus,
Lai rūdītu mani.

Es lūdzu gudrību,
Un Dievs sūtīja man problēmas,
Kuru atrisināšanai man ir jālauza galva.

Es lūdzu drosmi,
Un Dievs sūtīja man bīstamas situācijas.

Es lūdzu mīlestību,
Un Dievs sūtīja man nelaimīgos,
Kuriem vajadzīga mana palīdzība.

Es lūdzu Dievam labklājību,
Un Dievs deva man iespējas.

Es nesaņēmu neko no tā, ko gribēju.
Es saņēmu visu, kas man bija vajadzīgs.
Dievs uzklausīja manas lūgšanas…

Es gribu Tev dāvināt

Es gribu Tev dāvināt

saulītes maliņu –
ar mākoņiem kabatas pilnas.
Es gribu Tev novēlēt
sprīdi bezsvara telpas…
Es gribu Tev dāvināt
kafijas smaržu,
lai piejaucētu dzīvi- grēcīgi rūgtu.
Es gribu Tev novēlēt
tvanošu brendija glāzi,
kad dvēsele tāda caurspīdīga šķiet
un pasaule citiem aizgājusi ciet.
Es gribu Tev dāvināt
medainu brītiņu laimes…
Es gribu Tev novēlēt mirkļus –
tos nenotveramos, tos izdzīvojamos,
tos nepierakstāmos un neizstāstāmos,
tos, kurus neplānojam, bet gaidām,
tos, kuri neuzprasās –
vien atnāk un atnes sajūtu – dzīvoju!

Dzejoļa autors nezināms.

Foto: Andris Vētra