Labāka pasaule sākas Tevī

Džons Millers.

Jautājumi, kas sekmē mūsu izaugsmi un pozitīvismu

Grāmatas moto:

Būt godīgam nozīmē īstenot dzīvē tās vērtības un principus, kuriem ticat. Dzīve ir pārāk īsa, lai melotu sev.

Lieliska grāmata par paškoučingu tiem, kuriem nepatīk šis vārds. Izlasot, var iemācīties uzdot sev pareizos jautājumus.

“Katru dienu mēs dodamies ceļojumos uz neizpētītām personīgās un profesionālās dzīves teritorijā, kurās mums nākas izdarīt neskaitāmas izvēles. Ko mēs izvēlamies vispirms? To, kādas būs mūsu domas. Un pēc tam, kāda būs mūsu rīcība. Tikai no mums pašiem ir atkarīgs, vai dodam priekšroku labākām domām un labākai rīcībai. Dažkārt cilvēkiem šķiet, ka viņiem nav nekādas alternatīvas. Taču mums vienmēr ir izvēle. Vienmēr. Pat lēmums neizdarīt izvēli- arī ir izvēle.

To saprotot un uzņemoties atbildību par savu lēmumu, mēs speram lielu soli ceļā uz nopietnām pārmaiņām savā dzīvē.”

Grāmata nederēs tiem, kas nemitīgi meklē vainīgos,  mīl kritizēt citus un apkārtējo vidi un nelabojamiem pesimistiem.

 

PAR DZĪVOŠANAS TIKUMIEM

KĀDS IR DZĪVOŠANAS PAMATTIKUMS ?

Visi man labi bija,
kad es pati laba biju;
Visi man ļauni bija,
kad es ļauna cēlējiņa. F 530, 3638
Vēl’ man labu, es tev arī,
tad mēs mīļi dzīvosim.
Ko mēs abi dabūsim,
kad mēs ļaunu vēlēsim? 3454

ESI LABS!

Kad visi būs labi, tad ļauno vairs nebūs, jo, visiem labiem esot, ļaužu ļaunumam vairs dzīvē nevar būt vietas. Tā ir skaidra un gudra atziņa, pat skaidrāka vēl nekā kristīgās tikumības pamatbauslis “Mīli savu tuvāko kā sevi pašu”, kas aizgūts no vecās derības (sk. Moz. 19, 18 un 19, 34).

Labuma jēdzienā ietilpst pareiza izturēšanās pret sevi, citiem un Dievu. Labums tiek turēts par augstāko sasniedzamo mērķi kā lietiskās tā garīgās vērtībās. Tā aizbildnis un devējs ir pats Dievs.

Cilvēkus, kas visvairāk bija iekrājušies lietiskos un garīgos labumus, senāk dēvēja par LABIEŠIEM. Šis vārds apzīmēja to pašu ko aristokrāts savā pirmnozīmē. Labi un pareizi var izturēties pret sevi pašu, pret ļaudīm un Dievu.
KĀDS IR PIRMAIS PAŠTIKUMS ?

Ai dzīvīte, ai dzīvīte,
pie dzīvītes vajadzēja
Vieglu roku, vieglu kāju,
laba gudra padomiņa. 6850
Gudra mana māmuliņa,
gudri mani audzējusi.
Gudru ņemšu līgaviņu,
savas dzīves kopējiņu. 11188

ESI GUDRS!

Bez gudrības paliktu nesaprasti un nepiepildīti visi pārējie labie tikumi, tamdēļ gudrība jāuzlūko par pašu pirmo tikumu. Gudrība ir labumu un vērtību atziņa, tā ir mērķu un nolūku izpratne. Visa tikumiskā dzīvošana ir cenšanās labo un vērtīgo iegūt, bet nelabo un nevērtīgo atmest. Negudrā prātā tikumi var pārvērsties ačgārnībās un pat netikumos. Tikai gudrība noteic cilvēka pareizo izturēšanos pret sevi, citiem cilvēkiem un Dievu. Neviens cilvēks nepiedzimst gudrs. Gudrība pieņemas, prātam attīstoties un pašam mācoties.
KĀDS IR OTRS PAŠTIKUMS ?

Ne ar miegu laba biju,
ne ar bargu valodiņu.
Ar darbiņu laba biju,
ar jauko valodiņu. 6779
Acis darba izbijās,
rokas darba nebijās;
Rokas darba nebijās,
zinājās padarot. 7971

ESI DARBĪGS!

Darbīgums ir tikums, ar ko vienmēr varējusi lepoties latvju tauta. Rosīgums un darbīgums ir vajadzīgs visu pārējo tikumu turēšanai un labo nodomu pildīšanai. Darba tikums prasa dvēseles un auguma spēju nodarbināšanu, lai iegūtu virsroku pār dabu kultūras attīstības un savas iekšpasaules dēļ. Tikumības pienākumi uzliek cilvēkam daudz darba ne tik vien paša dēļ, bet arī tautas, mākslas, valsts, zinātnes un reliģijas labad. Sekodami darba tikumam mēs sasniegsim garā un mantās bagātību. Kā zināms, darba veiksmi latvietis guvis no paša Dieva.
KĀDS IR TREŠAIS PAŠTIKUMS ?

Daiļa man rota bija,
smuidrs mans augumiņš;
Rotu pati darināju,
Laima smuidru augumiņu. 5305
Glīti, meitas, dzīvojiet
liela ceļa maliņā:
Gludu galvu, baltu muti,
tīru namu, istabiņu. 14086

ESI DAIĻŠ!

Dainas pauž, ka daiļuma centieni ir tikums. Tauta ticējusi, ka netīrā, nemazgātā un neglītā mājā Dievs neiegriežoties (F 211, 235). Reti kāda cita tauta centusies tik neatlaidīgi sasniegt daiļumu savā dzīvē kā latvieši. Daiļš darbs, daiļa valoda, daiļa dziesma ir bijušas augsti turētas vērtības. To nav varējusi kavēt pat tā lielā nabadzība, kurā tautu bija iedzinuši tās kakla kungi. Daiļa dzīvošana noteikti ietilpusi latviešu tikumiskajā dzīvē, turpretī citu reliģiju tikumības iet daiļumam secen.

Pēc mūsu tautas daiļuma atziņām turpmāk ceļama latviskā estētika un latviskā māksla, kas izdaiļotu mūsu valsti un dzīvi.
KĀDS IR CETURTAIS PAŠTIKUMS ?

Spodra saulīt’ i lēkdama,
jo spodrāka rietēdama;
Līksma māsiņ’ i augdama,
jo līksmāka dzīvodama. 3535
Līksmo, mana dvēselīte,
ne ilgam tavs mūžiņš:
Tik ilgām tavs mūžiņš
kā vasaras launadzinš. 84′

ESI LĪKSMS!

Mums uzspiestā kristīgā ticība nav uzņēmusi savā tikumībā ne pasaulīgo daiļumu, ne prieku. Taču visos laikos, dabīgu dziņu balstītas, pastāvējušas dzīves mācības, kas uzlūkojušas līksmi jeb prieku par dzīvošanas galveno mērķi (hēdonisms). Dainās pats Dievs tēlots kā līksmības un prieku aizbildnis. Uz prieka pretstatu – bēdām un skumjām – latvietis raudzījies kā uz ļaunumu, ko atnesusi Nelaime, Ļauna diena vai ļauni ļaudis. No bēdām ir jāatraisās, jo tās ir netikumīgas tādēļ, ka sagrauž cilvēku. Senāk latvieši dažādiem līdzekļiem lūkojuši bēdas remdēt, atrast RĀMAVU. Par labāko līdzekli bēdu remdēšanai no laika gala turēta dziesma.
KĀDS IR PIRMAIS ĻAUŽTIKUMS ?

Bāleliņi, bāleliņi
kā tie sila balodīši:
Ļaudīm lieli brīnumiņi,
ka mēs mīļi dzīvojam. 3450
Cieši jozu ceļa jostu
pieder cieši valkājot;
Mīļi saucu svešas mātes,
pieder mīļi pasaucot. 23175

ESI MĪĻŠ!

Pēc gudrības, daiļuma, darba, līksmes var ikviens censties savrup, bet mīlestībā vienmēr jāmeklē kādu otru. Mīlestības pamatā ir dvēseles jūtas, kas tiecas uz saistīšanos ar citām dzīvām būtnēm. Tamdēļ visas reliģijas turējušas mīlestību par pašu pirmo tikumu, kam jākārto ļaužu sadzīve. Latvieši mīlestību atzinuši vispirms savējo vidū. Ģimene un radi bijuši tuvākais aploks šim ļaužtikumam. Aiz ģimenes un radiem, kā zināms, sākas tauta un cilvēce. Taču līdz svešniekiem un sveštautiešiem mīlestības tikums parasti nav sniedzies, jo ar tiem attieksmes kārtojis kāds cits ļaužtikums, proti, saderība, kas slāpējusi naidošanos un karus.

Mīlestības pretstats ļaužu sadzīvē bijusi bardzība, jo mīļai dzīvošanai pretim stāvējusi barga dzīvošana. Naids reti kad turēts par mīlestības pretstatu, jo ģimenē un savējo vidū tā nemaz nevarējis un nedrīkstējis būt.
KĀDS IR OTRS ĻAUŽTIKUMS ?

Es ar savu bāleliņu
ilgi naida neturēju:
Namiņā sasabāru,
istabā saderēju. 3481
Droši gāju, nebēdāju
lielajos dieveros:
Zinu savu lēnu prātu
ieterēmi saderēt. 21839

ESI SADERĪGS!

Saderības tikumam parasti jākārto attieksmes ar svešākiem ļaudīm un citām tautām. Atsevišķo cilvēku, ģimeņu un tautu rūpestiem gadās daudzreiz naidīgi sadurties, tā ceļas nesaderība, kas pārvēršas naidā un top par lielu dzīves ļaunumu. Saderībai jāsarga ļaudis no naidīgām cīņām, ja vien aiz tām nestāv kāda svēta patiesība, par kuru jākaro. Sabiedrībai jāveicina savstarpēja piekāpība un atsacīšanās no pašlabumiem vispārības dēļ. Cits jaunāks vārds saderībai ir DRAUDZĪBA, kas dainās maz lietots. Draudzība liek palīdzēt un dot, lai nekas netraucētu mieru un saticību. Šeit sākas nākošais laužtikums – devība.
KĀDS IR TREŠAIS ĻAUŽTIKUMS ?

Dod, Dieviņi, kalnā kāpt,
ne no kalna lejiņā;
Dod, Dieviņi, otram dot,
ne no otra mīļi lūgt. 14218
Arājiņa līgaviņa,
dod maizītes atraitnei
Dievs atdos arājam
pa vadziņas galiņam . 27831

ESI DEVĪGS!

Devības tilpumu daudzina it visas reliģijas. Devība ir ATSACĪŠANĀS no savējā par labu otram. Var otram atdot nevien savu mantu, bet arī savus spēkus un zināšanas. Devība bijusi latvietī ieaudzināta jau no pašas bērnu kājas. Hupelis raksta par latviešiem: “Reti kad tie paiet garām nabagiem, tos neapdāvinājuši; pat vislielākā dārdzībā tie izdala pie baznīcām nabagiem maizi, sviestu, gaļu, naudu utt. “(Top. Nachr. II, 148). Godībās devību mēdz parādīt ar ziedošanu, veltīšanu, mešanu un kukuļiem.

Augstākais devējs ir pats Dievs, tamdēļ devībai un ziedošanai piešķirta reliģiska nozīme, ko izteic paruna: “Dots devējam atdodas”.

Pretstatā devējam stāv sīkstulis un skauģis. Skaudība ir nekrietnākais netikums, jo tas visvairāk kavē dažādu labumu vairošanos un labklājības pieņemšanos. Latviešu dainās skauģis turēts tik pat kaitīgs kā ļauns burvis.
KĀDS IR CETURTAIS ĻAUŽTIKUMS ?

Taisnu ceļu es staigāju,
taisnas pēdas pakaļā.
Ne man kauna priekšā bija,
ne valodu pakaļā. 8941
Ej, bāliņ, taisnu ceļu,
runā taisnu valodiņu,
Tad ij Dievs palīdzēs
taisnu ceļu nostaigāt. 34199

ESI TAISNĪGS!

Taisnība pamatojas prasībā, lai katrs darītu tā, kā vajag, lai ikviens dabūtu to, kas tam pienākas, lai viens otram nedarītu pāri. Latvietis grib dzīvot kā LĪDZĪGS LĪDZĪGOS (8408) un šo vienlīdzību negrib liegt pat saviem naidniekiem (34181). Valstī taisnību kārto likumi, bet tie nav lāga piepildāmi bez taisnības tikuma sirdī. Tikumiskos likumus dod sirdsapziņa, tiesiskos valsts. Sirdsapziņa izceļas no kauna jūtām, un tamdēļ dainas bieži mēdz atgādināt šo kaunu, kura dēļ mēs vairāmies no netaisna un ļauna.

Latviešu tautai nācies daudzreiz pieciest netaisnību, it īpaši no vāciešiem. Par tiem dainas runā ar īgnumu un sašutumu. Taču netaisnība cenšas izlīdzināties, un pāridarījums atdarās ļaundariem.
KĀDS IR VIENĪGAIS DIEVTIKUMS?

Dari dari, bāleliņi,
dari Dievu bīdamies:
Pacietīšu, ko darīji,
atdarīšu dzīvojot. 3591 v.
Bīsties Dievu, sveša māte,
nenicini bārenītes:
Bārenītes asariņas
maksā zelta gabaliņu. 39692

ESI DIEVBIJĪGS.

Dieva bijāšana izpaužas godbijībā pret visu labo un tikumīgo, kā arī Dieva iestādīto likumu ievērošanā. Dievišķos likumus neturot, sariebj Dievam un ļaudīm. Ļaunums un pārestības, ko nodarām citiem, pa lielākai daļai atmaksājas jau dzīvojot šajā saulē. Latvieši tic, ka tas, kas ļauni dzīvojis, vismaz grūti mirst. Tur, Viņā saulē, ļauno darbu sekas atriebjoties vēl stiprāk nekā šeit. Netikumīga dzīvošana tiešām var sabojāt mūsu pašpasauli, kurā būs jādzīvo nākamajiem cilvēkiem. Vienīgi dievbijība var darīt cilvēku dievāju un laimīgu šajā un viņā dzīvē.

Dievbijība kā tikums nosaka daudzas rīcības, kas apgarotas ar godbijības un cieņas jūtām. Dievbijība cilvēku spilgti atšķir no kustoņiem.

No interneta resursiem

Es gribu Tev dāvināt

Es gribu Tev dāvināt

saulītes maliņu –
ar mākoņiem kabatas pilnas.
Es gribu Tev novēlēt
sprīdi bezsvara telpas…
Es gribu Tev dāvināt
kafijas smaržu,
lai piejaucētu dzīvi- grēcīgi rūgtu.
Es gribu Tev novēlēt
tvanošu brendija glāzi,
kad dvēsele tāda caurspīdīga šķiet
un pasaule citiem aizgājusi ciet.
Es gribu Tev dāvināt
medainu brītiņu laimes…
Es gribu Tev novēlēt mirkļus –
tos nenotveramos, tos izdzīvojamos,
tos nepierakstāmos un neizstāstāmos,
tos, kurus neplānojam, bet gaidām,
tos, kuri neuzprasās –
vien atnāk un atnes sajūtu – dzīvoju!

Dzejoļa autors nezināms.

Foto: Andris Vētra

Es novēlu Tev

Es novēlu Tev LAIKU!
Ne tādu, kurā esam nebeidzamā skrējienā, bet gan tādu, ko veltām viens otram.
Es novēlu Tev VĀRDUS!
Ne tukšus un ne tādus, kas sāpina otru, bet gan īstus un vērtus.
Es novēlu Tev MIERU!
Ne tādu, kas ārēji miermīlīgs, bet gan tādu, kas ir patiess un īsts Tevī pašā.
Es novēlu Tev PRIEKU!
Ne tādu, kas uzlikts sejā, kā izcila maska, bet tādu, kas laužas ārā no Tavas sirds un vaigā nevar palikt nepamanīts!
Es novēlu Tev LAIMI!
Ne tādu „lielo”, uz kuru mēs gaidām visu mūžu, dažbrīd pat it kā „nīkuļojot”, tā arī nekad to nepamanot, bet gan tādu, kas mums katram tiek dota, kā dāvana katrā mūsu dzīves mirklī.
Es novēlu Tev MĪLESTĪBU!
Ne tādu, kas skan, kā „vispār pieņemta norma”, bet VAIRĀK – vairāk par to, ko spējam, vairāk par to, ko iedomājamies, vairāk par to, ko no mums „prasa” un vairāk par to, ko, šķiet, spējam dot. Vairāk par to, ko mēs uzdrošināmies.

Laimīgu Jauno, 2016.gadu!

Par ūdens glāzi un ne tikai to…

Stundas sākumā profesors pacēla nepilnu glāzi ar ūdeni. Viņš turēja glāzi izstieptā rokā, kamēr visi studenti pievērsās viņam un pēc tam pajautāja:

-Cik , jūsuprāt, šī glāze ir smaga?

-50 grami, 100,  125 grami – sauca studenti.

-Es arī pats nezinu, – turpināja profesors, – lai to uzzinātu, būtu vajadzīgs to nosvērt. Bet jautājums ir par ko citu: kas būs, ja es šo glāzi tā turēšu dažas minūtes?

-Nekas, – atbildēja studenti.

-Labi. Bet kas būs, ja es šo glāzi tā turēšu stundu? – vēlreiz pajautāja profesors.

-Jums sāks gurt un sāpēt roka, – atbildēja viens no studentiem.

-Tā. Un kas būs, ja es šādā veidā noturēšu glāzi visu dienu?

-Jūsu roka notirps, jūs sajutīsiet stipru muskulatūras sasprindzinājumu , var pat paralizēt roku un nākties jūs vest uz slimnīcu, – teica kāds students , atskanot smiekliem visā auditorijā.

-Ļoti labi, – mierīgi turpināja profesors, – un vai šajā laikā ir mainījies glāzes smagums ?

-Nē, – skanēja atbilde.

-Tad no kurienes parādījās sāpes plecā un sasprindzinājums muskuļos?

Studenti sajutās pārsteigti un apmulsuši.

-Kas man jāizdara, lai atbrīvotos no sāpēm?- pajautāja profesors.

-Jānoliek glāze, – sekoja atbilde no auditorijas.

-Lūk, – iesaucās profesors, – tieši tā notiek arī ar ikdienas problēmām un neveiksmēm. Ja turēsiet tās galvā dažas minūtes- tas ir normāli. Ja domāsiet par to ilgu laiku, sāksiet izjust sāpes. Bet , ja turpināsiet domāt par to vēl ilgāk, nepārtraukti,  tad tas sāks jūs paralizēt,  jūs nespēsiet neko citu vairs darīt.

Svarīgi ir apdomāt situāciju un izdarīt secinājumus, bet vēl svarīgāk ir atlaist šīs problēmas no sevis katras dienas beigās pirms miega. Un tādā veidā jūs bez sasprindzinājuma katru rītu varēsiet pamosties mundrs un gatavs tikt galā ar jaunām dzīves situācijām.

Paškoučings – īss kurss dzīves kvalitātes uzlabošanai jeb māksla ļauties dzīvot no sirds

Praktiskais seminārs – trenings

Semināra –treninga norises laiks:  Sestdien, 5.decembrī no plkst.  10.00 – 16.00    (ar 2 kafijas pauzēm)

Vieta:  Liepāja, Graudu iela 21.     

Dalībnieku skaits – ierobežots  (max. 12)

Uzzināsiet, kas ir koučings , paškoučings, un kā izmantojot to principus var uzlabot savas dzīves kvalitāti.

Jūs saņemsiet zināšanas un iegūsiet pieredzi iekšējam darbam ar sevi sekojošās tēmās :

  • Iekšējo dzīves nostādņu dziļš pārskats;
  • Sava dzīves scenārija izpratne, darbs ar to;
  • Iekšēja neatkarība no ārējiem apstākļiem;
  • Efektivitātes metodes profesionālajā un personīgajā dzīvē;
  • Spēja visu paspēt;
  • Māka veidot dzīvi panākumu virzienā, un gūt tos.

Šī programma ļaus sasniegt augstus rezultātus dažādās dzīves sfērās : pašattīstībā, biznesā, radošajā plānā.

Dalības maksa:   50 EUR (ietver semināru, izdales materiālus, 2 kafijas pauzes)

Iepriekšēja pieteikšanās obligāta, dalībnieku skaits ierobežots.

E-pasts pieteikumiem santa@birojsjums.lv

Telefons uzziņām   29491027

Semināru vada:  Santa Šmiukše,

 

Santai ir maģistra grāds biznesa vadībā, papildus studējusi koučingu Rīgas Koučinga skolā, kas ir oficiālais Erickson Coaching International  (ECI) (Kanāda) pārstāvis Latvijā, ieguvusi izglītību un tiesības būt par personiskās izaugsmes treneri (koučs) un komandu kouču.

Profesionālā darba pieredze finanšu sektorā un biznesa konsultāciju nozarē, turpina vadīt  2 uzņēmumus. Santa jau vairāk kā 20 gadus ir akciju sabiedrības “Liepājas lombards”  valdes priekšsēdētāja un konsultāciju uzņēmuma SIA “Birojs Jums” dibinātāja un vadītāja, profesionāls biznesa konsultants,  sertificēts nodokļu konsultants un lektore.

Santa sniedz individuālās konsultācijas biznesa uzsākšanā un vadībā, nodokļu un finanšu jautājumos, individuālās un komandu koučinga sesijas, kā arī apmācības.

Santas sirdslieta ir dalīties ar citiem  savā pieredzē un zināšanās. Ir bijusi lektore Liepājas Universitātē  , turpina sadarbību ar augstskolu, strādājot par komisijas priekšsēdētāju studiju programmā  “Biznesa un organizāciju vadība” bakalauru darbu aizstāvēšanā, izstrādā un vada dažādus seminārus.

Santa specializējas tēmās par biznesa uzsākšanu, vadību, laika plānošanu, personīgo mērķu uzstādīšanu un sasniegšanu, pašizaugsmi, kā arī vada personiskās pilnveides kursus.

Vaļasprieks – ezotērika, vēdisms,  aktīvi interesējas par Pievilkšanās likumu un tā praktisko pielietošanu, par citiem Visuma likumiem, vada kursus un sniedz privātas konsultācijas tiem, kas interesējas par savu iekšējo resursu izmantošanu, lai veidotu veiksmīgu, laimīgu un piepildītu dzīvi.  Vairākus gadus zināšanas apguvusi Sokrāta Tautskolā programmā “Domātājs”.

Praktiķe un pozitīvās domāšanas piekritēja.

Viņas dzīves misija – izmantojot savas zināšanas un personīgo pieredzi, palīdzēt cilvēkiem sasniegt viņu mērķus un dzīvot laimīgāku dzīvi.

Dzīves moto:

Labu domāt, labu darīt, labu runāt, labam ticēt. Labu vēlēt, labu dot un labu ņemt. Labi būs!

Iedvesmai

Kad jūs iedvesmo kāds cildens mērķis, kāda neparasta iecere, tad jūsu domas sarauj važas, prāts pārvar ierobežojumus, apziņa plešas visos virzienos un jūs atrodaties jaunā,varenā un brīnišķīgā pasaulē. Dusošie spēki, spējas, talanti iemanto
dzīvību, un jūs atklājat,ka esat kļuvis daudzkārt izcilāks nekā jebkad esat sapņojis. Patandžali.

Cilvēka dzīves jēga un mērķis

Katrs cilvēks, pats to neapzinoties, atrodas savas patiesās vietas meklējumos dzīvē, savas esības jēgas meklējumos. Ja veiktu pētījumu, tad būtu redzams, ka šī tēma ar saknēm aizvijas pie civilizācijas rašanās, bet radītie jēgas modeļi no sākuma līdz pat mūsdienām jau sen ir ieguvuši zināmus standartus:

  • Dzīves jēga ir maksimālas baudas gūšanā- hēdonisms.
  • Laime ir cilvēka dzīves augstākais mērķis un viņa darbības vadmotīvs- eidemonisms .
  • Dzīves jēgu saista ar materiāliem labumiem un vērtībām ,praktisko derīgumu– pragmatisms.
  • Utilitārisms – rīkojies tā, lai tava rīcība radīto lielāko labumu lielākam indivīdu skaitam, visas sabiedrības kopējās labklājības un laimes veicināšanā.
  • Personīgā tiekšanās pēc pilnības – perfekcionisms
  • Kalpošana citiem ļaudīm, mīlestības izrādīšana pret viņiem, rūpes par citiem- humānisms.
  • Interešu kopība- korporatīvisms.
  • Savu personisko interešu izvirzīšana augstāk par citu cilvēku un sabiedrības interesēm – egoisms.
  • Un citi modeļi.

Tātad – dzīves jēgas iegūšana – tā ir savas esības piepildīšana ar objektīviem mērķiem, dzīves  saturu, ar vienu vai otru ideju. Tāda cilvēka dzīve ir interesanta un aizaujoša viņam pašam, un , domājams , noderīga arī apkārtējai pasaulei.

Darbībā cilvēka dzīves jēga parādās un izpaužas viņa dzīves radošuma  procesā un tā veidojas no daudzām viņa dzīves sfērām. Tā ir kā savdabīgs mērķu un ideju centrs . Bet atslēgas vārds tajā visā ir pašrealizācija, pašizpausme. Ja cilvēks nav devis tādu pienesumu apkārtējai videi, kādu atzinuši citi, kaut ko noderīgu, kaut ko, kas  svarīgs arī indivīdam tajā skaitā, viņš jūt, ka dzīves jēga iztrūkst, ka viņš ir pazaudējis pavedienu, ka ir nomaldījies no ceļa. Un pretēji- kad kāda darbība vai kāds rezultāts ir derīgs un vērtīgs citiem cilvēkiem, kad cilvēks ar aizrautību un pašizpausmi ir iededzies kādā procesā, viņš iegūst pašpārliecību, viņš sajūt šo pavedienu un pats var skaidri atbildēt uz jautājumu- ir viņa dzīvē jēga vai nav. Viņš to lieliski apzinās.

Ar dzīves jēgas apzināšanos cieši ir saistīta mērķu izpratne. Cilvēka apziņā mērķis izpaužas tajā nākotnes īstenības veidolā, kas atbilst viņa pieņēmumiem, vajadzībām un ideāliem. Mērķis nav identisks dzīves jēgai. Un bieži vien ir mērķi, kas rada cilvēka dzīvē pseidojēgu, kas pēc kāda laika pārsprāgst zem spiediena , ko rada svarīgākas vērtības – kad cilvēks attīstās garīgi un pāriet augstākā savas attīstības līmenī.

Šā vai tā, bet mērķis un dzīves jēga ir cieši savstarpēji saistīti. Tāpēc, ka cilvēks ierodas šajā pasaulē ar noteiktu misiju. Nu nevar būt tas viss vienkārši tāpat vien! Kādu iemeslu dēļ tad mēs visi uztraucamies,  priecājamies, jūtam skumjas, bēdas, mīlestību un laimi? Bet mērķis, uz ko tiecas cilvēks, ne vienmēr ir saistīts ar dzīves jēgu. Tas , bezšaubām,  ir ļoti individuāls jēdziens, kā jau daudz kas mūsu dzīvē. Jo mērķis- tas ir kāds galarezultāts, tā ir kāda plakne, bet ja runā par dzīves jēgu – tas jau ir vesels trīsdimensionāls veidols,  kurā var ievietot bezgalīgu skaitu ar plaknēm. Dzīves jēga- tas ir kustības vektors. Bet dzīves mērķis- tas ir modulis vai šī vektora garums. Var minēt tūkstošiem salīdzinājumu. Dzīves jēga – tas ir pastāvīgs,  kādas nezināmas,  mūžīgi aizslīdošas Patiesības meklējums , Radītāja iepazīšana. No šejienes arī tik daudz šīs problēmas saistības ar reliģiskajiem virzieniem.

“Katram cilvēkam ir tikai vienas pašas dzīves laiks. Jo ātrāk kāds atrod to vietu, no kuras viņš var sākt mazliet priecāties par savu dzīvi, jo tam vairāk tiek no visa kā, ko viņš no dzīves vēlējies.” Jānis Klīdzējs.

Var piekrist, var strīdēties- un katram būs taisnība, tāpēc , ka šis jautājums ir ļoti individuāls un daudzveidīgs. Cilvēka dzīve iegūst jēgu ar laiku, tiek iepazīta priekos un bēdās, veiksmēs un ciešanās, caur aktīvo un pasīvo. Dzīves jēga nesastāv no kaut kādas vienas problēmas vai uzskata, drīzāk tāda ieciklēšanās novedīs pie maldiem, kļūdām un šī jēdziena koncepcijas sagrozīšanas. Bet , ja mēs paši neesam spējīgi kaut kā piepildīt savu dzīvi ar jēgu, tad mūsu vietā to izdarīs citi, un tā būs iedomāta dzīves jēga, kāda uzspiesta, apzināti vai arī neapzināti. Un šīs iedomātās dzīves jēgas apzināšanās – arī ir liels solis uz priekšu.

Visi spriedelējumi un idejas par šo tēmu ir gan glupas, gan gudras, absurdas, izcilas – un visas būs patiesas, jo katrs viedoklis ir neliels, sīks elements no milzīgas mozaīkas . Un tas ir liels darbs – salikt šo bezgalīgo mozaīku, bet pats galvenais nav tikai salikt, bet arī ieraudzīt- kas tajā būs attēlots. Lai izdodas!