Es gribu Tev dāvināt

Es gribu Tev dāvināt

saulītes maliņu –
ar mākoņiem kabatas pilnas.
Es gribu Tev novēlēt
sprīdi bezsvara telpas…
Es gribu Tev dāvināt
kafijas smaržu,
lai piejaucētu dzīvi- grēcīgi rūgtu.
Es gribu Tev novēlēt
tvanošu brendija glāzi,
kad dvēsele tāda caurspīdīga šķiet
un pasaule citiem aizgājusi ciet.
Es gribu Tev dāvināt
medainu brītiņu laimes…
Es gribu Tev novēlēt mirkļus –
tos nenotveramos, tos izdzīvojamos,
tos nepierakstāmos un neizstāstāmos,
tos, kurus neplānojam, bet gaidām,
tos, kuri neuzprasās –
vien atnāk un atnes sajūtu – dzīvoju!

Dzejoļa autors nezināms.

Foto: Andris Vētra