Ieraksti

Alberta Einšteina vēstule meitai par pašu spēcīgāko spēku, kas saucas mīlestība

Šo vēstuli Einšteins uzrakstīja savai meitai Līzei neilgi pirms savas nāves.

“Kad es pasaulei piedāvāju Relativitātes teoriju , ļoti nedaudzi saprata mani un tas, ko es atklāšu Tev tagad , lai nodotu cilvēcei, gluži tāpat sastapsies ar nesapratni un aizspriedumiem pasaulē. Es lūdzu Tevi saglabāt šo vēstuli tik ilgi, cik tas ir nepieciešams- gadu, desmitiem gadu , kamēr sabiedrība nebūs pietiekami attīstījusies, lai pieņemtu to, ko es paskaidrošu tālāk.

Eksistē ļoti spēcīgs Spēks, kam joprojām zinātne nav radusi oficiālu skaidrojumu. Šis spēks ietver sevī un pārvalda visas citas parādības, kas darbojas Visumā. Tas ir Visuma spēks- MĪLESTĪBA.

Kad zinātnieki meklēja Visuma vienoto teoriju, viņi aizmirsa pašu spēcīgāko neredzamo spēku. Mīlestība ir Gaisma, kas apgaismo tos, kas to saņem un dod. Mīlestība – ir pievilkšanās spēks, jo tā liek daudziem cilvēkiem sajust pievilkšanos citiem cilvēkiem.

Mīlestība- tas ir spēks, jo tā palielina labāko, kas mums ir, kas mēs esam, un ļauj cilvēcei neiegrimt aklā egoismā. Mīlestības dēļ mēs dzīvojam un mirstam. Mīlestība ir Dievs un Dievs ir Mīlestība. Šis spēks visu izskaidro un piešķir jēgu dzīvei.

Tas ir mainīgais, ko mēs esam ignorējuši pārāk ilgi, varbūt tāpēc, ka mēs baidāmies no Mīlestības.

Lai saprastu Mīlestību, esmu izdarījis vienkāršas izmaiņas manā zināmajā vienādojumā. Ja Е = mc2 vietā, mēs atzīstam, ka pasaules izdziedināšanas enerģija var tikt iegūta caur Mīlestību, reizinātu ar gaismas ātrumu kvadrātā, mēs nonākam pie secinājuma, ka Mīlestība ir pats spēcīgākais Spēks, tādēļ ka tam nav ierobežojumu.

Iespējams, mēs vēl neesam gatavi, lai izveidotu “Mīlestības bumbu”- pietiekoši jaudīgu ierīci, lai pilnībā iznīcinātu naidu, egoisms un alkatība, viss kas izposta planētu.
Neskatoties uz to, katrs atsevišķs indivīds nes sevī nelielu, bet spēcīgu mīlestības ģeneratoru, kura enerģija gaida savu atbrīvošanu.

Kad mēs mācāmies saņemt un dot šo Visuma enerģiju, dārgā Līze, mēs apliecinām, ka Mīlestība uzvar visu, tā ir spējīga pārvarēt visu,  tāpēc, ka Mīlestība – tā ir dzīves kvintesence *.

Es dziļi nožēloju, ka nespēju agrāk izpaust to, kas atradās manā sirdī, un kas visu dzīvi  klusi klauvēja priekš Tevis. Varbūt , ka ir pārāk vēlu, lai atvainotos, bet laiks –tas ir nosacīts lielums. Man ir jāpasaka Tev, ka es mīlu Tevi un, pateicoties Tev, esmu saņēmis galīgo atbildi.

Tavs tēvs Alberts Einšteins.”

  1. * Būtiskāko pazīmju, īpašību kopums; galvenais, svarīgākais.
  2. * Antīkajā filozofijā ēters, piektais elements (blakus četriem zemes elementiem — ūdenim, zemei, ugunij, gaisam).

Es novēlu Tev

Es novēlu Tev LAIKU!
Ne tādu, kurā esam nebeidzamā skrējienā, bet gan tādu, ko veltām viens otram.
Es novēlu Tev VĀRDUS!
Ne tukšus un ne tādus, kas sāpina otru, bet gan īstus un vērtus.
Es novēlu Tev MIERU!
Ne tādu, kas ārēji miermīlīgs, bet gan tādu, kas ir patiess un īsts Tevī pašā.
Es novēlu Tev PRIEKU!
Ne tādu, kas uzlikts sejā, kā izcila maska, bet tādu, kas laužas ārā no Tavas sirds un vaigā nevar palikt nepamanīts!
Es novēlu Tev LAIMI!
Ne tādu „lielo”, uz kuru mēs gaidām visu mūžu, dažbrīd pat it kā „nīkuļojot”, tā arī nekad to nepamanot, bet gan tādu, kas mums katram tiek dota, kā dāvana katrā mūsu dzīves mirklī.
Es novēlu Tev MĪLESTĪBU!
Ne tādu, kas skan, kā „vispār pieņemta norma”, bet VAIRĀK – vairāk par to, ko spējam, vairāk par to, ko iedomājamies, vairāk par to, ko no mums „prasa” un vairāk par to, ko, šķiet, spējam dot. Vairāk par to, ko mēs uzdrošināmies.

Laimīgu Jauno, 2016.gadu!

3 lietas, ko Jums novēlu

  1. Jums kaut kam ir jātic – savai nojautai, liktenim, dzīvei, karmai, vienalga kam. Dažreiz tas, kas ar Jums notiks un liksies kā liela problēma būs tā labākā lieta, kas ar jums notikusi. Panākumu sniegto smaguma sajūtu nomaina vieglums atkal būt iesācējam, mazāk pārliecinātam par visu. Tas atbrīvo ieiešanai jaunā dzīves radošā periodā.

Dažreiz dzīve jums pa galvu belž ar ķieģeli. Nezaudējiet ticību.

Vienlaikus novēlu – esiet mērķtiecīgi! Katru šķērsli uzlūkojiet tikai kā savu spēju pārbaudi. Neatlaidieties un izkopiet savu prasmi, kā jūrnieks izkopj savējo, mācīdamies pārciest katras vētras bargumu. Neatlaidieties, līdz Jums izdosies!

  1. Dzīvojiet savu dzīvi, nevis kā citi to vēlas.

Visa mūsu dzīve neatkarīgi no tā, vai mēs gribam vai negribam to apzināties, īstenībā ir atkarīga no atbildes uz vienu jautājumu, no kura nevar izvairīties. Tas ir tāds: “Vai es dzīvoju pats savu dzīvi, vai arī es dzīvoju dzīvi, kādu no manis gaida citi?”
/Jozefs Kiršners/

  1. Mīlestība.

 

Esmu pārliecināta, ka vienīgā lieta, kas cilvēci virza uz priekšu ir mīlestība un tas, ka cilvēks mīl to, ko dara. Jums jāatrod tas, ko jūs mīlat. Un tas ir patiesi gan attiecībā uz darbu, gan mīļākajiem. Jūsu darbs ,vai bizness, kas patiesībā arī ir darbs, grūts darbs, piepildīs lielu jūsu dzīves daļu, un lai jūs būtu patiesi apmierināts, jums jādara darbs, kuru uzskatāt par lielisku. Un vienīgais veids, kā darīt lielisku darbu, ir mīlēt to, ko darāt. Ja to vēl neesat atraduši, turpināt meklēt. Nesamierinieties. Gluži kā visās lietās, kam darīšana ar sirdi, jūs vienkārši zināsiet, kad būsiet atraduši īsto. Un gluži kā jebkurās lieliskās attiecībās, gadiem ejot, tas kļūst arvien labāk un labāk. Tāpēc meklējiet, līdz atrodat. Nesamierinieties.

 

Sveiciet katru dienu ar mīlestību un sāksim jau ar šodienu!

Es sveikšu šo dienu ar mīlestību sirdī !

Un kā es to paveikšu? Kopš šī brīža es uzlūkošu visas lietas ar mīlestību. Es mīlēšu sauli, jo tā silda manus kaulus; taču es mīlēšu arī lietavas, jo tās attīra manu garu. Es mīlēšu gaismu, jo tā rāda man ceļu; taču es mīlēšu arī tumsu, jo tā rāda man zvaigznes. Es ar prieku sagaidīšu laimi, jo tādara plašāku manu sirdi; taču es pacietīšu arī skumjas, jo tās atver manu dvēseli. Es atzinīgi saņemšu atlīdzību, jo tā man pienākas; taču nevairīšos no šķēršliem, jo tie pārbauda manus spēkus.
Un kā es runāšu? Es cildināšu savus ienaidniekus un viņi kļūs par draugiem. Es allaž meklēšu iemeslus uzslavām; nekad es nepūlēšos atrast ieganstu tenkām.
Un kā es rīkošos? Es mīlēšu cilvēkus, jo katrā mīt apbrīnojamas īpašības, kaut arī tās var būt apslēptas. Un vairāk par visiem es mīlēšu sevi. Nekad es neļaušu savam prātam sajust ļaunuma un izmisuma pievilcību, drīzāk pacilāšu to ar gadsimtu zināšanām un gudrību.
Kopš šī brīža es mīlēšu visu cilvēci, jo man nav laika nīst, man ir tikai laiks mīlēt.
Es sveikšu šo dienu ar mīlestību, un viss man izdosies.

(Ogs Mandino)