Ieraksti

Ētiska uzņēmējdarbība

Manuprāt,  mūsu valstī ir nepieciešams daudz lielāku uzmanību veltīt uzņēmēju ētiskajai izglītošanai. Pēdējais laiks atbrīvoties no uzskata, ka cilvēks ir tikai apstākļu produkts, un tāpēc cilvēki, kas tikai nesen atbrīvojušies no totalitārisma varas, nevar būt tikumiski. Tāds uzskats vairo bezatbildību un netikumību. Neapšaubāmi, cilvēku un viņa tikumisko kvalitāti ietekmē apstākļi. Bet cilvēks ir arī brīva, apzinīga būtne, kas spēj pacelties pāri apstākļiem un veidot sevi. Viņam vienmēr, pat vissarežģītākajos apstākļos, ir izvēles iespējas, un tas nozīmē, ka viņam ir arī jāatbild par savām izvēlēm.

No kristīgā skatupunkta raugoties uzņēmējdarbības primārais mērķis nav peļņas gūšana, bet, pirmkārt, kopīgā labuma, sabiedriskā labuma radīšana.Biznesa struktūrai būtu jābūt orientētai uz to, lai tā sabiedrībai ražotu tādas preces un produktus, piedāvātu tādus pakalpojumus, kas nodrošina kopīgo labumu, ceļ sabiedrību, nevis to degradē.

Darbam, un arī bizness ir darbs, ir jābūt tādam, kas dod cilvēkam personisko izaugsmi, piepildījumu. Šīs cilvēciskās vērtības ir saistītas ne tikai ar uzņēmēja zināšanām un tehniskām iemaņām, lai darbu padarītu labi, bet arī ar lepnumu par veicamo darbu, un to, ka tā vērtību atzīst sabiedrība. Uzņēmējdarbība šajā gadījumā būtu jāveic ar tādām metodēm un līdzekļiem, kas respektē cilvēka cieņu, ļauj cilvēkam sajust savu vērtību. Tāds darbs baro sirdi un dvēseli. Kad abi šie pamata principi ir harmonijā, tad ir veselīgs un līdzsvarots darba garīgums, kas neizslēdz ienākumu gūšanu, kuri ir nepieciešami, lai uzturētu un attīstītu uzņēmējdarbību un ļautu arī cilvēkam apzināties sava darba sabiedrisko vērtību.

Katra darbība veicama, vēlot labu. Pat parastajam mājas darbam būs labas sekas, ja to darīsim ar labām domām. Daudzreiz labu rīcību ir sagandējušas dusmas un slikti nodomi. To vajadzētu atcerēties, uzsākot un vadot jebkuru biznesu.

Es domāju, ka ir vieglāk būt viedam un garīgam kaut kur kalnos, alā, noslēgtā vidē, kur vienīgais uzdevums ir veltīt laiku sev, savām garīgajām interesēm, domāt tikai par to. Bet – īstā māksla ir dzīvot sabiedrībā, audzināt bērnus, strādāt un saglabāt ikdienā līdzsvaru starp garīgo un laicīgo. Apliecināt dienu no dienas, ka proti atbildēt uz ļaunu ar labu, proti būt pazemīgs, pacietīgs un pateicīgs ikdienā, mājās, darbā. Visi mēs nekļūsim viedi, bet visiem ir dota iespēja būt laimīgiem!

Un nobeigumā es novēlu katram katram uzņēmējam dienu iesākt ar Oga Mandino vārdiem:

„Es sveikšu šo dienu dienu ar mīlestību, un viss man izdosies.”